2018. gada 18. martā apritēs četri gadi kopš Krievijas Federācijas īstenotajiem Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem, nelikumīgi anketējot Krimas pussalu un aizsākot militāru agresiju Ukrainas austrumos. Ar savu rīcību Krievijas Federācija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības un starpvalstu attiecību pamatprincipus.
Ārlietu ministrija atgādina Latvijas principiālo nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumos:
Latvija neatzīst Krievijas Federācijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju,
Latvija nosoda Krievijas Federācijas agresiju Ukrainas austrumos un iestājas par ES sankciju saglabāšanu līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei.
Saskaņā ar Krimas aneksijas neatzīšanas politiku Latvija neatzīst Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu Krimā un Sevastopolē šī gada 18. martā.
Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus pievērst uzmanību Ukrainas noteiktajiem ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas Federācijas anektētajā Krimas pussalā.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem iebraukt Krievijas Federācijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai Ukrainas likumdošanā noteiktos gadījumos caur īpaši noteiktiem Ukrainas robežkontroles punktiem, likumos noteiktajā kārtībā saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Pārkāpjot šos noteikumus, vainīgās personas Ukrainā var tikt sauktas pie atbildības, tostarp arī kriminālatbildības, un tām var tikt liegta atļauja turpmākai ieceļošanai Ukrainas teritorijā.
Ārlietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus nepiedalīties sporta, kultūras un izklaides un citos pasākumos, kurus prettiesiski anektētajā Ukrainas teritorijā Krimā organizē Krievijas Federācija.
Latvijas pilsoņu piedalīšanās un Latvijas vārda vai valsts simbolikas izmantošana šādos pasākumos ir pretrunā Latvijas ārpolitiskajai nostājai un ir nepieņemama. Šie cilvēki nav oficiāli Latvijas pārstāvji un nepauž Latvijas nostāju.
Aicinām ņemt vērā arī to, ka nelikumīgi anektētajā Krimas teritorijā Latvijas Ārlietu ministrija un ES dalībvalstis nesniedz konsulāros pakalpojumus. Konsulārās palīdzības saņemšanas iespējas ārkārtas situācijās, piemēram, smaga saslimšana, nelaimes gadījums, personas nāve, dokumentu nozaudēšana vai palikšana bez finanšu līdzekļiem, ir ļoti ierobežotas.
Ārlietu ministrija norāda, ka ES pret Krievijas Federāciju noteikto sankciju ietvaros ir aizliegts sniegt un izmantot organizēta tūrisma pakalpojumus nelikumīgi anketētās Krimas teritorijā.
Tāpat saskaņā ar ES noteiktajām sankcijām ir aizliegts iegādāties nekustamos īpašumus, uzņēmumus vai to daļas, kā arī veikt jebkāda veida finanšu darbības Krimā. Par ES noteikto sankciju pārkāpumu Latvijas Republikas Krimināllikuma 84. pantā ir paredzēta kriminālatbildība.